Rakstniecības un mūzikas muzejs

No kreisās: Laima Muktupāvela un Māra Svīre

3. martā Rakstniecības un mūzikas muzejā notika pasākums Piedod, mister Selindžer!. 2010.gada 27. janvārī 91 gada vecumā miris amerikāņu rakstnieks Džeroms Deivids Selindžers. Vairāk kā pusgadsimtu rakstnieks bija dzīvojis noslēgtībā, viņa nāve guva plašu atspoguļojumu gan Latvijā, gan visā pasaulē. Kāpēc cilvēkus tik ļoti interesē slavenību dzīves? Cik daudz mēs gribam – un cik daudz mums ir ļauts ieskatīties radošo cilvēku darbā un attiecībās? Diskusija par privātās dzīves robežām muzejā, literatūrā, plašsaziņas līdzekļos aizsākās mierīgi, bet noslēdzās visai karsti.

Skatīt visu rakstu – Ko darīt ar privāto dzīvi?

Artūrs Maskats

Trešdien, 10. martā, pulksten17:30, Rakstniecības un mūzikas muzejs aicina uz tikšanos ar Artūru Maskatu, vienu no spilgtākajiem mūsdienu latviešu komponistiem.

Pasākuma laikā gan dzīvajā izpildījumā ar pašu autoru pie klavierēm, gan videoierakstos skanēs Artūra Maskata dažādu periodu mūzika: studiju gados komponētā, pasaules slavu guvusī, dziesmas no Ojāram Vācietim veltītā uzveduma „Klavierkoncerts”, kā arī fragmenti no paša jaunākā darba – mūzikas Māras Zālītes lugai „Lācis”. Atskaņojumos piedalīsies aktieri Dita Lūriņa un Mārtiņš Egliens, dziedātāji Inga Šļubovska un Ivars Cinkuss, flautiste Ilona Meija un vijolnieks Indulis Cintiņš. Pasākumu vadīs muzikoloģe Inese Žune.

Skatīt visu rakstu – Artūrs Maskats Rakstniecības un mūzikas muzejam

Rainis Majoru pludmalē 1929. gadā. Foto: O. Mētra

Trešdien, 3. martā, pulksten 17:30 Rakstniecības un mūzikas muzejs pasākumā Piedod, mister Selindžer! aicina uz sarunu par privātās dzīves nozīmi un robežām.

Pasākumā Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves Rakstniecības krājuma glabātāja Sarmīte Līdaka iepazīstinās ar muzeja pieredzi, vācot un glabājot liecības par rakstnieku darbu; rakstniece Laima Muktupāvela dalīsies biogrāfisku darbu rakstīšanas pieredzē; rakstniece Māra Svīre komentēs Riharda Bargā un Agitas Dragunas precedentu – personas cieņas un goda aizskārumu literārā darbā, kā arī dalīsies pārdomās par to, kur rodama šaurā robeža starp tenku un leģendu; savukārt žurnāla Privātā dzīve pārstāvis pastāstīs par tēmām, kuras interesē lasītājus un kādi ir šīs intereses iemesli, kā arī dalīsies pieredzē par sarežģījumiem, kas rodas, rakstot par privātās dzīves tematiku.

Skatīt visu rakstu – Diskusija par privātās dzīves robežām muzejos, rakstniecībā un plašsaziņas līdzekļos

Neraugoties uz to, ka Rakstniecības un mūzikas muzeja jumts šogad tīrīts jau trīs reizes, atkusnis no augšas laužas muzeja telpās. Notekūdeņu radītu bojājumu dēļ no 26. februāra līdz situācijas maiņai apmeklētājiem slēdzam Ziedoņzāli un Pūšamo instrumentu ekspozīciju.  Ziedoņzālē paredzētie pasākumi tiek pārcelti uz Kinozāli. Apmeklētāji aicināti apmeklēt izstādes, jo lielākā daļa ekspozīcijas ir atvērta. Lai arī no tekoša jumta nav nekāda prieka, tas tomēr liecina – tuvojas pavasaris! Un jau pēdējās februāra dienās gaisā virmo marta noskaņas.

Skatīt visu rakstu – Jumts tek – turpinām strādāt!

Eduarda Sidraba ieslodzījumā Intas nometnē (1950 – 1956) zīmēta Lieldienu kartīte, kuru viņš sūtījis sievai Latvijā. Latvijas Okupācijas muzeja krājums.

Trešdien, 24.februārī, Rakstniecības un mūzikas muzejā notika saruna Mūsu karogs nav meiteņu brunči, kas izvērtās aizraujošā pieredzes apmaiņā, dalībniekiem daloties savos karoga stāstos un meklējot sarkanbaltsarkanā karoga vietu mūsdienās.

Aizkustinošs bija Okupācijas muzeja krājuma glabātājas Taigas Koknevičas demonstrētais materiāls – pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados rokām gatavoti suvenīri un apsveikuma kartītes, kurās, neraugoties uz padomju cenzoru stingri kontrolējošo aci, dažādos veidos iekļauta sarkanbaltsarkanā simbolika. Ar šujamadatām adīti miniatūri cimdiņi sarkanbaltsarkanās krāsās, Lieldienu kartītes, kurās tradicionālā dzīvības simbolika savienojas ar nacionālo – ap olu apvītā sarkanbaltsarkanā lentītē, pašas olas vai bļodiņas krāsojumā. Izmantot karoga un citu Latvijas valsts simboliku skarbākajos okupācijas gados atļāvušies cilvēki, kas bija relatīvi pasargāti no iespējamām sekām, jo jau atradās „drošībā” – ieslodzījuma vietās, labošanas darbu nometnēs.

Skatīt visu rakstu – Karoga stāsti muzejā

Pasākumu cikla Tikšanās ar latviešu bērnu rakstniekiem ietvaros sestdien, 27. februārī,  pulksten 11.00 pirmsskolas un sākumskolas bērni un viņu vecāki aicināti uz  tikšanos ar Juri Zvirgzdiņu

Pasākumā:

• Iepazīsimies ar rakstnieku Juri Zvirgzdiņu
• Klausīsimies fragmentus no  grāmatas Tobiasa blēņu stāsti
• Veidosim Tobiasa draugus – lāčus
• Ēdīsim torti

Biļetes cena – 1Ls

Ģimenes biļete – 1.50Ls (1 – 2 pieaugušie un 1 – 4 bērni līdz 16 gadu vecumam)

Trešdien, 24. februārī, pulksten 17.30 Rakstniecības un mūzikas muzejs aicina uz sarunu par karogu – valsts simbolu un personīgu vērtību. Pasākumā Mūsu karogs nav meiteņu brunči pētīsim latviešu attiecības ar savas valsts karogu.

Kāda ir karoga vieta un nozīme 21. gadsimta Latvijā? Okupācijas gados aizliegtais karogs bija zaudētās brīvības simbols, Atmodas laikā sarkanbaltsarkanā karoga pacelšana bija drosmīgs sauciens pēc neatkarības. Ko mums katram Latvijas karogs nozīmē šodien? Vai Edvarta Virzas himniski pacilājošā attieksme ir vienīgā iespējamā?  Kāda ir karoga vieta valsts un ģimenes svētkos, ikdienā? Vai obligātā karoga izkāršana pie mājas svētku dienās tagad reizēm netiek uztverta kā apgrūtinošs pienākums un karogam daudzu latviešu sirdīs vairs neatrodas vieta?

Skatīt visu rakstu – Saruna par karogu

Baiba Rone ar ēnu Martu Āboltiņu

17. februārī Ēnu dienas ietvaros muzejā un Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē viesojās Marta Āboltiņa, Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijas 12. klases skolniece. Martas galvenā ēnas devēja bija Mūzikas krājuma glabātāja Baiba Rone, bet arī citi krātuves un muzeja darbinieki neskopojās, iepazīstinot ar sava darba specifiku. Marta atzīst, ka lielākā daļa klasesbiedru pieteikušies ēnot bankās un dažādos uzņēmumos un bijuši pārsteigti par viņas izvēli: „Ko tad tu muzejā darīsi? Sēdēsi blakus tantei uz krēsla?”  Neraugoties uz to, ka Martas mamma visu mūžu strādāja arhīvā un atmiņu institūcijas viņai nav pavisam svešas, tomēr muzeja „neredzamās” profesijas un to darba apjoms arī viņai bijis pārsteidzošs.

Skatīt visu rakstu – Ēnu diena muzejā

Grietiņas zāle

Trešdien, 17. februārī, Rakstniecības un mūzikas muzejs atklāj Grietiņas zāli. Sekojot pagājušā gada 18.novembrī atklātajai Baumaņu Kārļa zālei, tā ir otrais papildinājums pastāvīgajai muzeja ekspozīcijai Mūzikas instrumenti Latvijā.

Grietiņas zālē radīta laikmeta noskaņa – iespaids par 19. gadsimta daudzveidīgo Rīgas kultūras un muzikālo dzīvi. Rīgas klaviermeistaru darinātas tāfelklavieres un flīģeļi, romantiskā rīdzinieka mājas salona atmosfēra, afišas un citas laikmeta liecības, kas raksturo kultūras dzīves raibo raksturu. Rīgā līdztekus pastāv profesionālā un diletantu mūzika, Eiropas izcilāko virtuozu un ne tik slavenu mūziķu vieskoncerti.

Skatīt visu rakstu – Atklāj Grietiņas zāli

Rainis un Aspazija Majoru vasarnīcas dārzā 1929. gada septembrī

Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste 1894.–1929. saņem vienu no pirmajiem četriem UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālā reģistra sertifikātiem.

Iekļaušanai UNESCO programmas Pasaules atmiņas nacionālajā reģistrā bija iesniegtas 12 nominācijas, no kurām ekspertu komisijas speciālisti rūpīgā darbā izraudzījās četras:

• Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936.-1940.
• Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss
• Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste 1894.–1929.
• Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts

Skatīt visu rakstu – Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste saņem UNESCO sertifikātu